Pētījumi pavisam citos dziļumos.

Lielākā daļa mūsu planētas dzīvības formu mīt okeāna dzelmē. Tomēr liela daļa šo teritoriju joprojām nav izpētītas. Neskaitāmas sugas un dažkārt pat veselas ekosistēmas vēl nemaz nav atklātas. Tāpēc kāda jūras biologu komanda ir izstrādājusi veidu, kā zemūdens pētījumos iet vēl tālāk, okeāna dzīlēs ņemot līdzi iPad.

75%

pasaules koraļļu rifu mūsdienās ir apdraudēti dabas un cilvēku ietekmes dēļ.

Avots: ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija, 2013. gada 10. decembris

Piesārņojums. Pārmērīga nozveja. Globālas klimata izmaiņas. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas nodara postu mūsu planētas okeāniem.

Pirmās ūdens vidē esošā kaitējuma pazīmes ir koraļļu rifos dzīvojošo zivju un citu dzīvo būtņu populācijas samazināšanās. Tāpēc Dr. Maikla Berumena un viņa komandas darbs ir tik svarīgs. Jūras biologs un Karaļa Abdullas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes profesors Berumens dodas niršanas ekspedīcijās visā pasaulē, lai apkopotu datus par rifiem un tajos mītošajām dzīvības formām. Pat tik vienkārši dati kā zivju skaits rifā sniedz padziļinātu ieskatu okeāna veselībā un palīdz to saglabāt.

“Par dzīvi uz zemes mēs zinām daudz. Bet okeāna dzīles esam tikko sākuši pētīt.”

Dr. Maikls Berumens

Agrāk Dr. Berumens un viņa komanda atklājumu piefiksēšanai izmantoja vecās šīfera tāfeles, ūdensizturīgu papīru un zīmuļus.

Lai kā viņš un kolēģi centās, rīku šaurās iespējas ierobežoja arī viņus. Atklājumu pierakstīšanai līdzi tika ņemtas vecās šīfera tāfeles, ūdensizturīgs papīrs un parastie zīmuļi – tūkstošiem zivju tika saskaitītas, velkot ķeksīšus un skrīpājot uz papīra. Pēc tam visu šo informāciju vajadzēja manuāli ievadīt datorā. Tas bija ne tikai neticami laikietilpīgs, bet arī kļūdu pārpilns process.

“Dati bija jāievada uzreiz, kamēr nebijām aizmirsuši pierakstīto,” skaidro Berumens. “Un bieži mēs pat nespējām salasīt paši savu rokrakstu. Datu ievadei mēs patērējām daudz vairāk laika nekā niršanai. Kad pēc kārtējā brauciena pavadīju desmitiem stundu, atšifrējot piezīmes, es domāju, ka tas ir pilnīgs trakums.” Ikdienas darbos Berumens paļāvās uz iPad, tādēļ viņš nolēma, ka jāatrod veids, kā to izmantot arī darbā zem ūdens.

“Izvēle nepārprotami krita uz iPad. To ir viegli lietot, un tā operētājsistēma ir stabila. Tieši tas, kas vajadzīgs, kad esi zem ūdens un ievāc ārkārtīgi svarīgus datus.”

Berumens un viņa komanda izstrādāja iDive ietvaru, lai iPad varētu ņemt līdzi dziļi zemūdens pasaulē.* Ietvars ir izgatavots no gumijas, dažādiem polikarbonātiem un metāllējuma elementiem. Tādā dziļumā, kādā Berumens un viņa komanda parasti veic pētījumus, ierīce ir pakļauta pieckārtīgam atmosfēras spiedienam. iDive ietvars darbojas līdzīgi kā niršanas aprīkojuma regulēšanas vārsts, kas automātiski papildina ar gāzi vai atbrīvo no tās, lai regulētu iekšējo spiedienu. Tas ļauj iPad funkcijas – arī Multi‑Touch ekrānu, kameru un pat Bluetooth – izmantot dziļi okeāna dzelmē.

“Okeāns joprojām slēpj daudz nezināmā. Bet, izmantojot iPad ar iDive ietvaru, nezināmajam var piekļūt daudz tuvāk.”

Komanda izstrādājusi arī programmu, kas ievērojami mainīja datu ievākšanas metodes. Tagad ekrānā tiek iepriekš ielādēti zivju sugu attēli, un zivis tiek skaitītas, pieskaroties attēliem, nevis skrīpājot piezīmes uz papīra. Ja vienā niršanas reizē ir jāuzskaita pat 100 sugu, vienkāršībai datu ievākšanā ir liela nozīme. Ja nirēji sastop kādu jaunu sugu, tās pārstāvi var nofotografēt ar iPad kameru. Pēc atgriešanās uz sauszemes zinātnieki visus datus var pārsūtīt dažās sekundēs. Ir ietaupīts vērtīgais laiks. Un arī ievāktā informācija ir daudz precīzāka.

“Mani ārkārtīgi interesē, kā šo tehnoloģiju attīstīs citi lietotāji.”

Zivju populācijas samazināšanās var norādīt uz vides kaitējuma pieaugumu reģionā, bet jaunu sugu parādīšanās – uz rifa augšanu. Dati, ko Berumens un viņa komanda ievāc ar iPad, sniedz būtisku informāciju un palīdz atrast metodes, kā saglabāt okeānus.

Dr. Berumens var tikai iztēloties, kādas iespējas paveras tagad, kad iPad var lietot zem ūdens. “Mēs izgudrojām dažus iDive pielietojuma veidus, bet būs vēl neskaitāmi citi,” viņš saka. Kad nirēji izmantos iPad, lai sazinātos ar citiem nirējiem vai laivas apkalpi, tiks uzlabota drošība. Profesionālie nirēji dekompresijas pauzē varēs paskatīties filmu vai palasīt grāmatu. Nākotnē programmas varēs palīdzēt noslīpēt niršanas prasmes vai pavērt iespējas “zivju vērošanai”, kad ikviens varēs skaitīt sugas un iesniegt datus zinātniekiem. “Bet kāds cits varbūt vienkārši vēlēsies zem ūdens dokumentēt savu medusmēnesi,” Dr. Berumens piebilst. “iPad lietošanas iespējas zem ūdens būs neskaitāmas – gan drošībai, gan pētījumiem, gan saziņai un izklaidei.”

“71% planētas klāj ūdens. Tagad tur var nokļūt arī iPad. Zemūdens pasaulē būs daudz vairāk iespēju, nekā vispār spējam iedomāties.”

Uznirt atpakaļ